Stikla savaldīšana

Kad pirms 20 gadiem Ulda Pīlēna arhitektu birojs noslēdza pirmo līgumu par plastmasas logu ražošanu, nekādas ražotnes vēl nebija. Tagad koncernā UPB ietilpstošā Aile grupa strādā eksportam, rada jaunus tehnoloģiskus risinājumus un vienkāršo plastmasas logu ražošanu atstājusi jau pagātnē.

Toreiz plastmasas logi bija moderns, pieprasīts produkts, atceroties 1994.gadu, saka Aile grupavaldes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. Pirmie no tiem tapuši bijušā Liepājas kara komisariāta telpās, bet izejmateriāli glabāti blakus esošajā garāžā. Tagad šajā vietā atrodas UPB nams biroja ēka. Vēlāk, pasūtījumu skaitam pieaugot, logu ražotne pārcelta uz Grobiņu.

Pašlaik, pēc 20 gadiem, Aile grupa strādā galvenokārt ar lieliem, sarežģītiem stikla fasāžu risinājumiem un savās trijās ražotnēs Liepājā izgatavo stikla paketes, alumīnija stiklotās fasādes un koka un alumīnija stiklotās konstrukcijas. Lielākā daļa, ap 80% no Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātesuzņēmumu UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» stāsta Dainis Bērziņš.

Bet plastmasas logi nu jau kļuvuši par vēsturi, un pagājušajā gadā to ražošana pārtraukta.

Pēc buma - iespējas

«Katram produktam ir savs dzīves cikls,» skaidro Bērziņš. Kādam tie esot gadsimti, citam gadu desmiti, bet dažiem, kā tagad, piemēram, elektronikas izstrādājumiem - mēneši. «Ražotājam galvenais - nepārtraukta produktu plūsma. Lai visu laiku būtu produkti katrā no to dzīves cikla sadaļām,» turpina uzņēmuma vadītājs, jo, kamēr vieni izstrādājumi pelna, citos uzņēmumam jāinvestē. Turklāt piemaksāt nākas ne tikai par tiem, kurus ievieš ražošanā, bet arī par tiem, kuru dzīves cikls tuvojas beigām.

Visa UPB koncerna ideoloģija - nepārtraukti meklēt jaunus produktus un jaunas iespējas. Tādēļ pāreja no plastmasas logiem, kuri bijuši ārkārtīgi pieprasīti aizvadītās desmitgades vidū, uz stiklotām konstrukcijām, kam daudz augstāka pievienotā vērtība, ir pilnīgi likumsakarīga. Logus lieto ilgtermiņā, tāpēc, celtniecības bumam beidzoties, aprāvies arī masveida pieprasījums pēc plastmasas logiem. Pat tas, ka pašvaldības turpināja savas ēkas renovēt krīzes laikā, nespēja nodrošināt agrāko noietu. Vēl pirms plastmasas logu ražošanas pārtraukšanas Aile grupa 2008.gadā slēdza arī savu logu mazumtirdzniecības tīklu Latvijā. Tas sakrita ar laiku, kad UPB sāka strādāt Dainis Bērziņš.

Pats būdams no Kuldīgas, viņš Ventspils Augstskolā, kur studējis finanses un ekonomiku, ieguvis maģistra grādu. Pēc tam kādu laiku strādājis uzņēmumā Ventspils reiss, bet vēlāk četrus gadus auditorkompānijā Ernst&Young. Tā bijusi ārkārtīgi vērtīga pieredze, kas 2007.gadā ļāva kļūt par UPBfinanšu direktoru un nedaudz vēlāk arī par Aile grupa valdes priekšsēdētāju. Šis un jo sevišķi nākamie pāris gadi kompānijai kopumā neesot bijuši no vieglākajiem.

2008.gadā Aile juridiski kļuvusi par uzņēmumu grupu un pilnībā pārcēlusies no Grobiņas uz jauno UPBindustriālo parku Liepājā, kur tika koncentrēta visa ražošana. Līdz ar to slēgtas gan stikloto konstrukciju, gan logu ražotnes Rīgā un Daugavpilī.

Tagad Bērziņš atceras - tas bijis smags un sarežģīts lēmums, jo attiecies uz konkrētiem cilvēkiem, kas līdz ar to palikuši bez darba. Tomēr, saglabājot šīs ražotnes, tiktu apdraudēta visa koncerna nākotne.
«Toreiz pieņēmām stratēģiski pareizu un nozīmīgu lēmumu - ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, investēt un apgūt jaunus eksporta tirgus,» viņš saka tagad, kad uzņēmums apjoma ziņā jau pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Latvijā krīzes gados būvniecība praktiski apstājās un līdz ar to nebija arī pieprasījuma pēc logiem vai stikla konstrukcijām. Vācijā ap to pašu laiku ievērojami līdzekļi tikuši ieguldīti dažādās infrastruktūras programmās - skolās, slimnīcās un citās sabiedriskās ēkās.

Darbu izpildītāji tikuši piesaistīti ar publiskā iepirkuma starpniecību. «Tobrīd tur sekmīgi jau strādājaUPB Energy grupa, kas nodarbojas ar koģenerācijas staciju ražošanu un uzstādīšanu,» stāsta Bērziņš. «Un mūsu priekšrocība, ka varam izmantot šīs sinerģijas iespējas jeb viena uzņēmuma pieredzi cita produkta izplatīšanā.» Tieši UPB Energy grupa pieredze ļāvusi izprast Vācijas būvniecības tirgu - tā tradīcijas, prasības un iespējas, kas ievērojami atšķīrušās no uzņēmumam jau zināmās Skandināvijas. «Zviedrijā būtu diezgan nereāli paņemt un būvēt kādu ēkas daļu atsevišķi. Piemēram, stikloto fasādi, kā mūsu gadījumā. Tur visu nosaka ģenerāluzņēmējs. Bet Vācijā, uzvarot publiskajā iepirkumā, to var,» skaidro valdes priekšsēdētājs. 

Vienlaikus ar šiem projektiem arvien sarežģītākas kļuva arī Aile grupa izstrādātās stikla konstrukcijas. Plastmasas logi, neraugoties uz savu daudzveidību, dažādiem izmēriem, formu un izmantošanas mērķiem, tomēr esot standartprodukts, toties alumīnija fasādēm iespējami bezgala daudz variantu.

Sākumā gan viņi strādājuši ar samērā vienkāršām lietām jeb standartsistēmām. Bet ar laiku, tās savstarpēji kombinējot, mainot un uzlabojot, nonākuši pie arvien sarežģītākiem risinājumiem. Pēdējā laikā sadarbībā ar vācu alumīnija konstrukciju ražotāju izpētes centra inženieriem jau tiekot radītas konstrukcijas, ko speciāli ražo Aile grupa projektiem.

«Eksporta tirgi nav nekādas zelta bedres,» pārliecināts Bērziņš. «Lai tajos tiktu, mums jāspēj pārdot risinājumu, augstu inženiertehnisko pievienoto vērtību. Ja tās nav, tad, strādājot ar standartrisinājumiem, neatliek nekas cits, kā pārdot vienīgi savu darbaspēku.»

Tehnoloģiju līderis

Ailes veikumu var redzēt gandrīz visās Latvijas lielākajās pilsētās. Rīgā tā ir LMT biroja ēka, kā arī biroju un noliktavu komplekss Baltais vējš. Jūrmalā Līvu akvaparks, Ventspilī Pārventas bibliotēka, Jelgavā Zemgales Olimpiskais centrs,  Cēsīs Vidzemes koncertzāle, Liepājā dzīvesstila noliktava BigFish.

Lai gan tagad tā jau ir pagātne. Kaut arī pēdējā laikā Latvijā stiklotās konstrukcijas kļūst arvien populārākas un, galvenais, kā uzskata Bērziņš, ievērojami uzlabojusies izpildījuma kvalitāte, pašlaik Aile grupa lielāko daļu produkcijas realizē ārpus Latvijas. Pirmā valsts bijusi Islande, kur Reikjavīkā 2004.gadā alumīnija stiklotās konstrukcijas uzstādītas Laugardal sporta un izstāžu hallei. Tai pēc diviem gadiem sekojuši nākamie objekti Reikjavīkā un pirmais Zviedrijā, kurai vēlāk pievienojusies arī Norvēģija, Dānija, jau minētā Vācija, Šveice un kopš pagājušā gada arī Lielbritānija, kur nodibināts jauns uzņēmums. Atsevišķi projekti realizēti arī Krievijā, Grieķijā un Francijā.

Tomēr, kā uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, ņemot vērā atšķirības likumos, būvniecības tradīcijas dažādās valstīs un citus aspektus, jāatceras, ka ikviena šāda ieiešana svešā tirgū saistīta ar risku. To mazināt vai vismaz prognozēt varot vienīgi pieredze. Pieredzes pa šiem gadiem uzkrāts pietiekami, tomēr nepazīstamā tirgū Aile joprojām izvairās sākt ar lieliem un pārlieku sarežģītiem objektiem, kaut arī tie uzņēmumam būtu pa spēkam.

«Es nezinu, vai mēs esam nozares līderi,» saka Dainis Bērziņš, «bet domāju, ka mēs varētu būt starp līderiem tehnoloģisko risinājumu un izstrādājumu sarežģītības ziņā, jo tik lielas inženieru komandas kā mums nav nevienā citā uzņēmumā.»

Par šo tehnoloģisko kapacitāti liecina fakts, ka no aptuveni 190 uzņēmumā strādājošajiem gandrīz katrs desmitais jeb 18 darbinieki ir inženieri. Vēl ap simt cilvēku nodarbojas ar konstrukciju montāžu. Uzņēmuma vadītājs min vairākus aspektus, ar ko stikla konstrukcijas, to montāža atšķiras no darba ar citiem celtniecības materiāliem. Pirmkārt, precizitāte. Piemēram, ja ēkas stūrī tiek izmantotas paketes ar liektu stiklu, tad rādiusam visās jābūt identiskam. Citādi tās nevarēs samontēt. «Ja es tiem, kuri strādā ar betonu, saku, ka mums nobīde nevar būt lielāka par diviem milimetriem, tad viņi mani parasti nesaprot, jo betonam tie var būt pat vairāki centimetri,» smejas Bērziņš. Nākamais ir dažādas tehnoloģijas, kuras jāizmanto konstrukciju izstrādātājiem, lai nodrošinātos pret stikla pakešu pārkaršanu, kad tiešu saules staru iedarbībā temperatūra starp stikliem ēku augšējos stāvos var pārsniegt pat plus 80 grādu. Tāpat jārēķinās, ka ēka sēdīsies un, ja tas nebūs savlaicīgi paredzēts, stikla paketes vienkārši sasprāgs.

Tomēr nu jau arī stikla pakešu ražotāji sāk izmantot tās pašas metodes, ko celtnieki, kas strādā ar betona blokiem. Pagājušajā gadā pabeigta tirdzniecības centra būvniecība Oslo, kura kopējā stiklotā platība bijusi 10 000 kvadrātmetru. Šim objektam Liepājā saražoti jau pilnīgi gatavi stikla fasādes fragmenti, kas pēc tam Oslo vienkārši saskrūvēti kopā. Tehnoloģijas unikalitāte gan šajā, gan citos tamlīdzīgos objektos slēpjoties faktā, ka tie bijuši speciāli Ailes izstrādāti risinājumi, kuriem konstrukciju ražotāji piegādājuši viņu konstruētos nestandarta profilus.

Bet, atgriežoties pie tā, ka ikvienam produktam ir savs dzīves cikls, loģiski rodas jautājums - kurā no dzīves posmiem pašlaik atrodas stikls kā celtniecības materiāls, ko arvien plašāk izmanto ēku fasādēs? «Stiklotām konstrukcijām ir nākotne, un tik drīz nekas cits to nespēs aizstāt,» uzskata Dainis Bērziņš. Tehnoloģijām pilnveidojoties, noteikti mainīsies gan pats stikls, gan tā izmantošanas iespējas būvniecībā. Stikla sistēmas kļūs arvien siltākas, izturīgākas un līdzās pašreizējām iegūs arī pilnīgi jaunas īpašības.

Jau tagad ir stikls, ka reaģē uz gaismu, kļūstot necaurredzams, kad laukā satumst, bet telpā iededz spuldzi. Jau tagad alumīnija konstrukciju vietā, kuras ne vienmēr patīk arhitektiem, iespējams izmantot kompozītmateriālus. Vai arī nesošajā konstrukcijā alumīniju un citus materiālus aizstāt ar stikla ribām, radot priekšstatu par monolītu stikla sienu. Un jau tagad tas tiek izmantots ēku pirmajos stāvos. Tāpēc, kāda būs šādu vienlaidus stikla sienu nākotne, vairs neesot tehnoloģiju, bet gan izmaksu jautājums.

3 biznesa principi:

1. Orientācija uz produktiem un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību.
2. Nepārtraukti meklēt jaunas idejas, produktus, sinerģijas.
3. Atcerēties, ka vienmēr var izdarīt labāk.

 

Aivars Kļavis

Avots: žurnāls IR